DZĒRVENES
Izcelsmes vieta un augļkopības reģioni

Dzērvenes pirmo reizi tika atklātas Ziemeļamerikā, bet mūsdienās dzērvenes audzē gan Eiropā un Āzijā, gan arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Dzērvenēm ASV un Kanādā ir tikpat liela nozīmē kā āboliem Vācijā. Mūsdienās dzērvenes tiek plaši kultivētas, un papildina tradicionālo Pateicības dienas vakariņu galdu.

Apraksts

Dzērvenes pieder pie Ericaceae ģints un, precīzāk — pie Vaccininium ģints. Ļoti īsie, mūžzaļie krūmāji ātri vien pārklāj lielas zemes platības. Nelielā, tumši rozā un balto ziedu forma zināmā mērā atgādina dzērves, no kurienes tad arī ir cēlies nosaukums „dzērvene” („dzērves oga”). Dzērvenes Vācijā ir pazīstamas arī ar nosaukumu Kranbeere, Moosbeere un Kulturpreiselbeere.

Raksturīgās īpatnības

Dzērvenes ir bagātas ar C un A vitamīniem un satur ievērojamu daudzumu antocianīnu (sekundārās auga vielas) un minerālvielas, tieši tāpēc augļu sulās, dzērienos un smūtijos dzērvenes ir ideālas sastāvdaļas. Tāpat šīs ogas tiek augstu novērtētas, pateicoties to antibakteriālajai un pretiekaisuma iedarbībai. Ir zināms, ka Ziemeļamerikas indiāņi dzērvenes izmantoja medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kompresēm vai indes izvilkšanai no brūces. Šo ogu sula tiek izmantota arī kā dabīgā krāsviela.

Augļi

Dzērvenes izceļas ar spilgti sarkano krāsu un salīdzinoši cieto mīkstuma daļu. Katras ogas iekšienē ir četras gaisa kameras.

Garša

Svaigi novāktas dzērvenes ir tik skābas, ka diez vai tās varēsiet apēst. Tomēr, ja tās izkaltē, to fruktozes saturs palielinās, piešķirot saldenāku garšu, taču ogas vēl aizvien būs skābenas.

VAIRĀK AUGĻU:

BANĀNI​​​​​​​

BUMBIERI​​​​​​​