Vīnogas jau tūkstošiem gadu ir bijušas vienas no populārākajiem augļiem, kas tiek pasniegtas uz augļu platēm un tamlīdzīgi. Ir zināms, ka ēģiptieši vīnogu garšu baudīja jau pirms vairāk nekā 5000 gadiem, un tās kultivēja galvenokārt vīna ražošanai. Līdz ar to vīnogulājs ir viens no vecākajiem, cilvēcei zināmajiem kultivētajiem augiem. Sākumā tās tika audzētas tikai aristokrātu lokam, tomēr vēlāk romieši tās ieveda visā Vidusjūras un Ziemeļeiropas reģionā. Vīnogas ir vienas no vissvarīgākajiem augļiem, kādi šodien pieejami starptautiskajā augļu tirgū. Vīnogulāji aug mērenos un subtropu reģionos, un tos kultivē visās pasaules daļās. Pateicoties importam no visas pasaules, vīnogas ir pieejamas Vācijā visa gada garumā. Tomēr vairāk nekā puse no pasaules vīnogu ražas nāk no Eiropas valstīm, joīpaši no Itālijas, Grieķijas un Spānijas.

Apraksts

Tipisks vīnkopības apgabals ir paugurainas nogāzes, kas pārklātas ar zaļo vīnogulāju rindām. Galda un vīna vīnogas pieder pie vīnogulāju dzimtas (Vitaceae) — zaļiem vītņaugiem, ko audzē vīna dārzos, kas sastāv no taisnās līnijās izvietotiem atbalsta žogiem. Mazās ogas aug nokarenās skarās no vīnogu ziediem, un to krāsa atkarībā no šķirnes var būt no gaiši zaļas līdz tumši zilai.

Raksturīgās īpatnības

Vīnogām ir vairāk pozitīvu īpašību nekā gandrīz visiem pārējiem augļiem. Tās satur ļoti daudz vērtīgo uzturvielu. Sevišķas ievērības cienīgas ir dabiskās krāsvielas, kas tiek iegūtas no sarkanajām vīnogām un vīnogu sēkliņām iegūtiem ekstraktiem — gan vīnogas, gan arī sēkliņas bagātīgā daudzumā satur antioksidantus — dabiskas sastāvdaļas, kas aizsargā asinsvadus un organisma šūnas no kaitīgās ietekmes, ko rada apkārtējā vide un citi faktori. Tāpat vīnogas stimulē zarnu un nieru darbību, palīdz novērst urīnskābes uzkrāšanos un aizsargā pret podagru, arteriosklerozi un citām slimībām. Šīs mazās ogas samazina skābes līmeni mūsu organismā.

Augļi

Pasaulē ir ļoti daudz un dažādi vīnogu veidi, tostarp apmēram 16 000 dažādu šķirņu. Vīnogām var būt apaļa vai ovāla forma; to krāsa var būt zaļa, dzeltena, dzintara, kā arī sarkana, zila un tumši zila. Mazās ogas sastāv galvenokārt no ūdens. Vīnogu stingrā miziņa apņem sulīgo mīkstumu, kas, atkarībā no šķirnes, ieskauj līdz pat piecām cietām sēkliņām. Pārdošanai mazumtirdzniecības veikalos tiek piedāvāti tikai aptuveni desmit procenti no pasaules vīnogu ražas. Pārējos 90 procentus pārstrādā vīnā vai žāvēto augļu produktos.

Garša

Vīnogām ir dažādas garšas, kas ir atkarīgs no vīnogu veida. Ir skābas, saldas un nedaudz skābenas garšas šķirnes (skābenās vīnogas pēc garšas nedaudz atgādina muskatriekstu). Neatkarīgi no tā, kādos veidos vīnogas tiek patērētas visbiežāk — vīnā, augļu dzērienos vai smūtijos — vīnogas garšo labi arī svaigā veidā. Tās bieži pasniedz kā atsvaidzinošu, dekoratīvu elementu vai arī kopā ar siera platēm. Mazos gabaliņos sagrieztas saldās vīnogas piešķir pikantiem salātiem interesantu un kontrastainu garšu.