Mūsu akmens laikmeta senči bija pirmie, kas atklāja zemeņu brīnišķīgo garšu. Lielās kultivētās zemenes, kuras mums šodien tik ļoti garšo, radās no dārza zemenēm, kas nāk no Amerikā audzētajām šķirnēm, kuras Eiropā ieveda 18. gadsimtā. Mūsdienās pastāv vairāk nekā 1000 dažādu zemeņu šķirņu. Šodien zemenes kultivē visā pasaulē, bet šajā jomā vadošā ir ASV.

Apraksts

Zemenes pieder pie Rosaceae ģints. Patiesībā botāniķi tās neuzskata par ogām, bet drīzāk par pseidoaugļiem, kas nozīmē, ka zemeņu ziedu apvalks veido sēklotnes no sarkanās virsmas, uz kuras faktiskie augļi parādās mazu, dzeltenu sēkliņu veidā.

Raksturīgās īpatnības

Zemenes satur 90 procentus ūdens un ārkārtīgi maz kaloriju. Tomēr tās ir lielisks vitamīnu (tostarp C vitamīna), kā arī folijskābes un dzelzs avots.

Augļi

Ir daudz dažādu zemeņu šķirņu, un katrai šķirnei ir savs izmērs un forma. Lielākajai daļai zemeņu ir oranža vai tumši sarkanīgi violeta krāsa.

Garša

Zemenes satur vairāk nekā 300 dažādas aromātiskas vielas. Augļus novāc tad, kad tie ir pilnībā nogatavojušies, jo pēc novākšanas tie vairs nenogatavojas. Lai gan mums patīk ēst svaigas zemenes, tomēr tās ir arī lieliska kūku un pīrāgu sastāvdaļa, un ir vienas no populārākajiem augļiem, ko izmanto konservu un ievārījumu gatavošanā. Zemenes tiek izmantotas ar jogurtā, saldajā biezpienā ar putukrējumu, saldējumā, smūtijos un augļu dzērienos.