Bumbieri tiek kultivēti kopš 3500. gada pirms mūsu ēras, un, domājams, to izcelsmes vieta ir Kaukāza apkārtne vai Anatolijas reģions, kur, kā tiek uzskatīts, tie radās, apvienojoties divām savvaļas sugām. Mūsdienās bumbieri tiek audzēti gan ziemeļu, gan arī dienvidu puslodē. Nozīmīgākie bumbieru audzēšanas reģioni ir Centrālā Eiropa, Dienvidamerika, Dienvidāfrika un Ķīna.

Apraksts

Bumbieris ir ļoti sens auglis, kas klasificēts kā apakšdzimtas Maloideae loceklis. Ir zināms, ka visā pasaulē pastāv vairāk nekā 5000 dažādu bumbieru šķirņu. Tās galvenokārt atšķiras pēc krāsas (no zaļas līdz rūsgani brūnai), formas (bumbierveida līdz apaļai) un garšas.

Raksturīgās īpatnības

Bumbieriem ir augsta uzturvērtība, un tajos ir daudz B2 vitamīna, dzelzs, olbaltumvielu, ogļhidrātu un šķiedrvielu. Tie ir ļoti iecienīti, pateicoties to zemajam skābju saturam un augstajai kālija koncentrācijai, kas palīdz regulēt šķidruma līmeni organismā. Sulu ražotāji bumbieru sulu izmanto galvenokārt augļu dzērienos, smūtijos un nektāros.

Augļi

Dzērvenes izceļas ar spilgti sarkano krāsu un salīdzinoši cieto mīkstuma daļu. Katras ogas iekšienē ir četras gaisa kameras.

Garša

Svaigi novāktas dzērvenes ir tik skābas, ka diez vai tās varēsiet apēst. Tomēr, ja tās izkaltē, to fruktozes saturs palielinās, piešķirot saldenāku garšu, taču ogas vēl aizvien būs skābenas.