Eirāzijā brūklenes aug savvaļā, un ir galvenokārt sastopamas Skandināvijas mežos un Centrāleiropas purvos.

Apraksts

Brūklene ir Amerikas dzērveņu radiniece Skandināvijā. Zviedrijā to dēvē arī par „zemes sarkano zeltu”. Brūklenes aug daudzgadīgos ziemāju augos.

Raksturīgās īpatnības

Brūklenes ir īpaši bagātas ar antioksidantiem, par kuriem tiek apgalvots, ka tie aizsargā šūnas. Augļos ir arī vairākas dabiskās skābes, tostarp benzoskābe, kas palīdz to sulai saglabāties īpaši ilgu laiku. Brūklenēs ir arī samērā augsts C vitamīna līmenis.

Augļi

Brūklenes ir apaļas līdz ovālas formas augļi, kuru diametrs ir aptuveni viens centimetrs. To krāsa var būt atšķirīga — no gaiši sarkanas līdz spilgti sarkanai. Mīkstumā ir ļoti maz sulas un daudz mazu sēkliņu.

Garša

Ogām var būt skāba, skābena, kā arī rūgta (savelkoša) garša. Tādēļ tās reti ēd svaigā veidā. Visbiežāk izmanto kompotos, vai arī augļu sulu, dzērienu un smūtiju pagatavošanai sulu ražotāji izmanto brūklenes kopā ar citiem augļiem.