Āboli galvenokārt aug Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas mērenajā klimata joslā.

Apraksts

Ābols ir viens no vissvarīgākajiem augļu veidiem Eiropā. Visā pasaulē audzē aptuveni 20 000 dažādas ābolu šķirnes, lai gan tikai dažas no tām ir ekonomiski nozīmīgas. Āboli ir pomeugļi, kas aug mazos, vasarzaļos lapu kokos un krūmos.

Raksturīgās īpatnības

Parasti ābolus novāc ilgi pirms tam, kad tie ir pietiekami nogatavojušies patēriņa nolūkam. Āboli ir pietiekami nogatavojušies tad, kad ciete gandrīz pilnībā ir izzudusi no mīkstuma, un kad aromāts, kā arī cukura un skābes saturs, ir sasniedzis optimālo līmeni. Izteicienā „Apēd katru dienu pa ābolam, un tev nevajadzēs ārstu” ir liela daļa patiesības. Āboli satur daudz šķiedrvielu (īpaši mizā), kas vēl bez citām organismam labvēlīgajām īpašībām, domājams, palīdz regulēt gremošanas procesu, kā arī tauku un cukura līmeni asinīs. Tā kā āboli satur arī C vitamīnu un kalciju, sula, kas pagatavota no āboliem, ir uzturvielām bagāta.

Augļi

Ābolu krāsa var būt no sarkanas līdz zaļai, atkarībā no šķirnes. Gandrīz apaļās formas augļa miza ir ēdama. Āboliem ir balts mīkstums un tumši brūnas sēklas.

Garša

Atkarībā no šķirnes āboliem ir raksturīga saldskāba garša, ko rada cukura, skābju un aromātisko vielu mijiedarbība. Skābes satura atšķirības ir tik izteiktas, ka sulu ražotāji no rūpīgi atlasītām šķirnēm var pagatavot īpaši maigas augļu sulas, dzērienus un smūtijus. Āboliem pēc ražas novākšanas ir jāļauj nogatavoties, lai iegūtu pilnīgu garšu.